Mīļotā skatienā uz mīļoto ir miers,

Un klusums starp zinātājiem ir runa.

Viņi savāca izteiksmi ar norādi starp viņiem,

Un ar to viņu sapratnes bija saskaņotas.

Viņi sarunājas ar skatieniem, nevis vārdiem,

Tādējādi tas, kas ir vienā dvēselē, ir iedvesma.

Šis ir tur, un tas ir šeit, kad redzi,

Un šī noslēpums ir ar tā noslēpumu.

Viņu noslēpumi satiekas, iemīlas un savijas,

Kamēr viņu ķermeņi šķiras.

Šis runā par to, un tas par šo,

Kas viņiem tiek nodots, pildspalvas raksta.

Nesaskaņas pazuda un tās vārdi no viņu runas,

Jo viņi ir iemīlējušies harmonijas burtiem.

Viņi pierada teikt "Jā, Tavā pakalpojumā" un apvienojās tā,

Jo "Nē" ir aizliegts cēlajiem.

Viņu paražas ir kā Paradīzes ļaužu, viņu raksturs

Ir Pravietisks; viņi ir dievbijīgi un cēli.

Viņu vēlmes, esības un likteņi ir aiz muguras,

Un taisnīgo darbi ir priekšā.

Viņiem rokas ir izstieptas ar dāsnumu,

Un viņu kājas stāvēja stingri, pildot pienākumu.

Tādējādi ceļojums ir zināšanas, un prāti ir ceļveži,

Kungs ir mērķis, un Vēstnesis ir vadītājs.