صَلُّوا عَلَى النُّورِ الَّذِي عَرَجَ السَّمَا
يَا فَوْزَ مَن صَلَّى عَلَيْهِ وَ سَلَّمَا
Lūdzieties par gaismu, kas pacēlās debesīs
Ak, laime tiem, kas lūdz par viņu un sūta mieru
جَادَتْ سُلَيْمَى بِالْوِصَالِ تَكَرُّمَا
فَسَرَى السُّرُورُ إلَى الفُؤَادِ وَ خَيَّمَا
Suleima dāvāja savienību žēlsirdīgi
Prieks izplatījās sirdī un tur apmetās
يَا حُسْنَ مَا جَادَتْ بِهِ فِي وَصْلِهَا
أَهْلاً بِوَصْلٍ فِيهِ نِلْتُ المَغْنَمَا
Ak, cik skaisti, ko viņa dāvāja savā savienībā
Laipni lūdzam savienībā, kur es ieguvu balvu
مِنَنٌ تَسَارَعَتِ العُقُولُ لِنَيْلِهَا
وَ هِبَاتُ فَضْلٍ أَوْرَثَتْنَا أَنْـعُمَا
Dāvanas, kuras prāti steidzas iegūt
Un žēlastības svētības, kas mums dāvāja pārpilnību
يَا حَادِيَ العِيسِ الرَّوَاسِمِ عُجْ بِهَا
سَفْحَ العَقِيقِ وَ حُطَّ رَحْلَكَ فِي الحِمَى
Ak, iezīmēto kamieļu vadītāj, apstājies ar viņiem
Pie Al-Aqiq pakājes un uzcel savu nometni svētnīcā
فِي مَـنْـزِلِ الجُودِ الغَـزِيرِ وَ مَنْبَعِ
الفَضْلِ الكَبِيرِ وَ خَيْرِ مَجْدٍ قَدْ نَمَا
Bagātīgas dāsnuma mājvietā un
Lielās tikumības avotā un labākajā godībā, kas ir augusi
فِي جَنَّةٍ مَا شَاقَنِي مِنْ وَصْفِهَا
إِلَّا لِكَوْنِ الحِبِّ فِيهَا خَيَّمَا
Paradīzē, kas mani apbūra no tās apraksta
Izņemot mīļotā klātbūtni, kas tur dzīvo
فَمَتَى أَرَاهَا لَاثِمَاً لِتُرَابِهَا
يَا لَيْتَنِي لِلـتُّرْبِ ذَالِكَ أَلْثَمَا
Kad es to redzēšu, skūpstot tās zemi
Ak, kā es vēlos skūpstīt šo zemi
رِفْقَاً بِقَلْبٍ فِي الهَوَى مُتَعَلِّقٌ
بِمَطَامِعٍ يَرْجُو بِهَا أنْ يُكْرَمَا
Maigi ar sirdi, kas pieķērusies mīlestībā
Ar cerībām, kas cer tikt godinātas
إِنِّي إِذَا ذُكِرَتْ مَنَازِلُ سَادَتِي
كَادَتْ دُمُوعُ العَيْنِ أَنْ تَجْرِي دَمَا
Kad tiek pieminētas manu kungu mājas
Manas acis gandrīz izplūst asinis
أوْ شَاهَدَتْ عَيْنَايَ مُوطِنَ قُرْبِهِمْ
أَلْفَيْتَنِي أَحْرَمْتُ فِي مَنْ أَحْرَمَا
Vai kad manas acis redz viņu tuvumā esošo mājvietu
Es atrodu sevi iesvētītu starp tiem, kas ir iesvētīti
قَسَمَاً بِرَبِّ الْبَيْتِ مَا ذُكِرَ النَّقَى
وَ المُنْحَنَى إلَّا وَ كُنْتُ مُـتَـيَمَّا
Es zvēru pie Nama Kunga, kad vien tiek pieminēts tīrais
Un graciozais, es vienmēr esmu apburts
يَا لَيْلَةً بَاتَ الحَبِيبُ يُدِيرُ مِنْ
كَأْسِ الوِصَالِ مُدَامَةً مَا أَنْعَمَا
Ak, nakts, kad mīļotais pasniedza no
Savienības kausa, dzērienu tik patīkamu
شَوْقِي إِلَى دَارِ الْحَبِيبِ مُحَمَّدٍ
شَوْقٌ تَمَكَّنَ فِي الْحَشَا وَ تَكَتَّمَا
Mana ilgošanās pēc mīļotā Muhameda mājas
Ilgošanās, kas ir apmetusies sirdī un palikusi slēpta
دَارٌ حَوَتْ نِعَمَ الإِلَهِ جَمِيعَهَا
مُذْ حَلَّ فِيهَا خَيْرُ عَبْدٍ قَدْ سَمَا
Māja, kas saturēja visas Dieva svētības
Kopš tur apmetās labākais kalps, kas ir pacēlies