Es sacīju, kad no manis pazuda

tava sargātā skaistuma gaisma

Dieva vārdā, mani pārņēmusi kaite,

kurā esmu izbaudījis pašu nāvi

Un manas acis no rūgtām raudām

plūst kā strauji avoti

Maniem plakstiņiem nepietika ar plūstošajām asarām,

līdz tie paši pilnībā izžuva

Mana sirds mīlā klīst, mana ilgošanās aug,

kad gan pienāks mūsu satikšanās?

Gaisma ir zudusi no mana skatiena,

ak, skaistais Mēnes, mierini šīs acis