وَاللَّهِ مَا حُـولْ عَنْ حُـبِّ أَحْمَـدْ
Pie Dieva, es nenovērsīšos no Ahmeda mīlestības
Lv
Lv
وَاللَّهِ مَا حُـولْ عَنْ حُـبِّ أَحْمَـدْ
لَوْ قَطَّعَتْنِـي سُيُوفُ الْمَنِيَّــةْ
Pie Dieva, es nenovērsīšos no Ahmeda mīlestības,
Pat ja likteņa zobeni mani sagrieztu.
تَحْتَ نِعَالِـكْ خَدِّي مِدَاسَــهْ
اِسْمَحْ بِذَلِكْ مَـا فِيهِ بَاسَ
Mana vaiga ir paklājs zem tavām sandalēm,
Atļauj to, tur nav nekā slikta.
مَا فِـي بِجَمَالَكْ فِـي الْكَوْنِ نَاسَ
يَا أَبَا الزَّهْرَةْ الْبَتُولْ نَظْرَةْ إِلَيْنَـا
Neviens visumā neatbilst tavai skaistumam,
Ak, Zahras tēvs, tīrais, uzlūko mūs.
وَاللَّهِ مَا حُـولْ عَنْ حُـبِّ أَحْمَـدْ
لَوْ قَطَّعَتْنِـي سُيُوفُ الْمَنِيَّــةْ
Pie Dieva, es nenovērsīšos no Ahmeda mīlestības,
Pat ja likteņa zobeni mani sagrieztu.
مَا غَيْـرُ وَجْهِـكْ يَبْرِي نِدَائِـي
ضَمَّـةٌ لِصَدْرِكْ تَمْحُو شَقَائِي
Nekas, izņemot tavu seju, neārstē manu saucienu,
Apskāviens no tavas krūts dzēš manu ciešanu.
قَدْ كِـدْتُ أَهْلِكْ إرْحَمْ بُكَائِي
رُوحِي لِأَجْلِكَ خُذْهَا هَدِيَّـةْ
Es gandrīz biju pazudis, apžēlojies par manām asarām,
Mana dvēsele tavā labā, ņem to kā dāvanu.
وَاللَّهِ مَا حُـولْ عَنْ حُـبِّ أَحْمَـدْ
لَوْ قَطَّعَتْنِـي سُيُوفُ الْمَنِيَّــةْ
Pie Dieva, es nenovērsīšos no Ahmeda mīlestības,
Pat ja likteņa zobeni mani sagrieztu.
طُلُّوا عَلَيَّـا لَوْ فِي الْمَنَامِ
يَا أَبَا الزَّهْرَةْ الْبَتُولْ طَهَ التِّهَامِي
Apmeklē mani, pat sapnī,
Ak, Zahras tēvs, tīrais, Taha Tehami.
حُبَّكَ يَا سَيدِي هَيَّجَ غَرَامِي
صَارَ مَعَ النُّجُومْ فَوْقَ الثُّرَيَّا
Tava mīlestība, mans kungs, uzjundīja manu kaislību,
Tā pacēlās ar zvaigznēm virs Plejādēm.