Ja jūs salabosiet manu salauzto sirdi,

Jūs esat tie, kas tur tās grožus un pavēl

Un, ja jūs ieradīsieties, ak, mīļotie,

Tāda ir cēlo cilvēku daba

Mēneši, kas spīd cauri tumšākajām naktīm, teica:

"Sakiet kaislīgās mīlestības kungiem

Ikviens, kas dievina Muhamedu,

Ir drošībā un mierā."

Manu asaru divas jūras ir uzplūdušas,

Gandrīz satiekoties plūsmā

Starp manu dzirdi un sirdi,

Ir barjera, kas nepārkāpj

Un mans Mīļotais, viņa vaigi

Ir divas rozes, kā spilgti sarkans krāsojums

Un asaras, kas plūst no manām acīm,

Krīt kā smagu lietus mākoņu gāze

Karavānas devās ceļā, ātri virzoties,

Meklējot Hijazas zemi

Un kalni lēkā uz priekšu dedzīgi,

Trīcot no ilgošanās un nemiera

Ikreiz, kad vadītājs tos sauc,

Tas, kas cenšas ar sirsnību, gūst panākumus

Un mīlestība manā sirdī,

Šauj savas bultas katru brīdi

Allāhs mums ir sūtījis,

Savā lielākajā svētajā dāvanā

Ahmads, Izvēlētais, Taha,

Visu cēlo vēstnešu kungs