صَلِّ يَا سَلَامْ عَلَى الْوَسِيلَةْ
Ak, Miera Avot, sūti svētību pār Diženo Starpnieku
Lv
Lv
صَلِّ يَا سَلَامْ عَلَى الْوَسِيلَةْ
وَشَمْسِ الْأَنَامْ طَلْعَةِ لَيْلَى
O Miera Avots, sūti savas lūgsnas Dižajam Vidutājam,
radības saulei un Lailas skaistuma vaigam
يَا سَاقِي الْعُشَّاقْ أَمْلَ الْكُؤُوسَا
مِنْ خَمْرِ الْأَذْوَاقْ يُحْيِي النُّفُوسَا
Ak, mīlētāju kausa nesēj, pildi kausus,
ar garšas vīnu, kas atdzīvina dvēseles
حَضْرَةُ الْإطْلَاقْ أَبْدَتْ شُمُوسَا
مَحَتِ الرَّوَاقْ عَنْ وَجْهِ لَيْلَى
No Bezgalīgās Klātbūtnes saules uzlēca,
kliedējot priekškaru no Lailas vaiga
صَلِّ يَا سَلَامْ عَلَى الْوَسِيلَةْ
وَشَمْسِ الْأَنَامْ طَلْعَةِ لَيْلَى
O Miera Avots, sūti savas lūgsnas Dižajam Vidutājam,
radības saulei un Lailas skaistuma vaigam
مُبْتَغَى الْعُشَّاقْ حِينَ تَجَلَّى
فِي ذَاتِ الْخَلَّاقْ اَلْمَوْلَى جَلَّ
Mīlētāju ilgas tajā brīdī, kad Tas atklājas,
Radītāja Būtībā – Visaugstajā Kungā
مِنْ بَحْرِ الْإِطْلَاقْ حِينَ تَجَلَّى
بِكُلِّ رَوْنَقْ جَمَالُ لَيْلَى
No bezgalības jūras, kad tā atklājās,
visā spožumā, kāds ir Lailas skaistums
صَلِّ يَا سَلَامْ عَلَى الْوَسِيلَةْ
وَشَمْسِ الْأَنَامْ طَلْعَةِ لَيْلَى
O Miera Avots, sūti savas lūgsnas Dižajam Vidutājam,
radības saulei un Lailas skaistuma vaigam
صَاحَتِ الْأَطْيَارْ فَوْقَ الْمَنَابِرْ
وَفَاحَ الْأَزْهَارْ وَالرَّوْضُ عَاطِرْ
Putni dziedāja virs kancelēm,
ziedu dvesma izplatījās, dārzi pildījās ar smaržu
رَنَّتِ الْأَوْتَارْ وَالْحِبُّ حَاضِرْ
غَنِّ يَا خَمَّارْ بِحُسْنِ لَيْلَى
Stīgas skan, kad mīļotais ir klāt,
dziedi, ak vīna sniedzēj, par Lailas skaistumu
صَلِّ يَا سَلَامْ عَلَى الْوَسِيلَةْ
وَشَمْسِ الْأَنَامْ طَلْعَةِ لَيْلَى
O Miera Avots, sūti savas lūgsnas Dižajam Vidutājam,
radības saulei un Lailas skaistuma vaigam
يَا عَيْنَ الْعُيُونْ ظَهَرْتَ جَهْرَا
بِجَمْعِ الْفُنُونْ كَأْسًا وَخَمْرَا
Ak, avotu Avots, Tu parādījies skaidri,
katrā izpausmē – gan kausā, gan vīnā
زَالَتِ الشُّجُونْ طَابَتِ الْحَضْرَةْ
بِالسِّرِّ الْمَكْنُونْ مِنْ كَنْزِ لَيْلَى
Bēdas izzuda, Klātbūtne kļuva salda,
caur Lailas dārgumu apslēpto noslēpumu
صَلِّ يَا سَلَامْ عَلَى الْوَسِيلَةْ
وَشَمْسِ الْأَنَامْ طَلْعَةِ لَيْلَى
O Miera Avots, sūti savas lūgsnas Dižajam Vidutājam,
radības saulei un Lailas skaistuma vaigam
اِبْنُ يَلِّسْ هَامْ لَمَّا سُقِيَا
مِنْ خَمْرِ الْأَذْوَاقْ فَانِي بَاقِيَا
Ibn Jallass apreiba, kad tika dzirdināts,
no garšas vīna viņš izdzisa un tapa mūžīgs
عَلَيْكَ السَّلَامْ خَيْرَ الْبَرِيَّةْ
مَا سُقِيَ الْمُدَامْ فِي حَيِّ لَيْلى
Miers ar Tevi, vislabākā no radībām,
kamēr vien vīns tiek sniegts Lailas lokā