جَمِّلْ أَحْوَالَنَا وَ ارْحَمْ وَ لَاتَمْتَحِنَّا
Beautify Our Condition, Have Mercy on Us, and Do Not Test Us
Lv
Lv
الله الله يَا الله الله الله يَا الله
جَمِّلْ أَحْوَالَنَا وَارْحَمْ وَلَاتَمْتَحِنَّا
Allah, Allah, ak Allah! Allah, Allah, ak Allah!
Daiļo mūsu stāvokļus, apžēlojies un nepārbaudi mūs.
يَا أَكْحَلَ العَيْنْ حَيِّ الدَّانْ لَيْلَةْ سَمَرْنَا
نَكِّشِ الدَّانْ مِنْ مَغْنَى سُلَيْمَا أَلِفْ مَعْنَى
Ak, tumšacaini, atdzīvini melodiju mūsu sarunu naktī
Atklāj tūkstoš nozīmju no dziesmas par Suleimas mājokli.
مِنْ سَنَا البَرْقْ لِيْ لَألَأْ عَلَى طُورِ سِينَاءْ
يَوْمْ مُوسَى اقْتَبَسْ مِنُّهْ وَ نَحْنُ اصْطَلَيْنَا
No zibens mirdzuma, kas vizmoja virs Sinaja kalna
Dienā, kad Mozus meklēja tur dzirksteli, kamēr mēs sildījāmies pie tā uguns.
مَنْ نَظَرْ مِنْهُ بَرْقَةْ صَاحْ مِنْهَا وَ أَنَّا
مَنْ سَمِعْ أَنَّةَ المَحْزُونْ تَخْشَاهْ يَفْنَى
Ikviens, kas redzēja tā uzliesmojumu, kliedza un vaidēja
Kas dzird bēdu māktā vaidus, bīsties, ka viņš varētu izgaist ekstāzē.
يَا الله اِرْحَمْهُ وَانْظُرْ لُهْ فَإِنُّهْ مُعَنَّى
مِثِلْ ذُولَاكْ لِي ذَاقُوهْ مِن قَبِلْ كُنَّا
Ak Allah, apžēlojies par viņu un uzlūko viņu, jo mīla viņu ir novārdzinājusi
Tāpat kā tos, kuri to baudīja vēl pirms mēs bijām.
أَهِلْ حَضْرَتِهْ لِي مِنْ شُرْبِهِمْ قَدْ شَرِبْنَا
وَالَّذِي عَاصَرُونَا مَا دَرُوا إِيشْ مَعْنَا
Viņa klātbūtnes ļaudis, no kuru vīna mēs esam dzēruši
Kamēr tie, kas dzīvoja mūsu laikā, nezināja mūsu nozīmi.
مِن شَرَابِ المَحَبَّةْ وَ الصَّفَا لِي شَرِبْنَا
وَاصْطَبَحْنَا مِنْ أَقْدَاحِ الهَوَى وَاغْتَبَقْنَا
No mīlestības un skaidrības vīna mēs esam dzēruši
No kaisles kausiem mēs baudījām rīta un vakara malku.
كُلُّ مَنْ كَانْ يُنْكِرْ ذَا يَجِي يَسْتَمِعْنَا
يَسْتَمِعْ فَضْلَنَا نَصَّ الكِتَابِ المُبِينَا
Lai ikviens noraidītājs nāk un uzklausa mūs
Lai viņš dzird mūsu izcilību, Skaidrās Grāmatas tiešo vēsti.
أَهْلُ بَيْتِ النَّبِيّ أَهْلُ الوَفَا وَاليَقِينَا
هُمْ هُمْ أَهْلُ الكِسَاءْ يَا الله بِهِمْ جُدْ عَلَيْنَا
Pravieša dzimta, uzticības un pārliecības ļaudis
Viņi ir Apmetņa ļaudis, ak Allah, caur viņiem dāvā mums Savu dāsnumu.
هُمْ هُمْ أَهْلُ الكِسَاءْ يَا الله بِهِمْ جُدْ عَلَيْنَا
بالعَوَافِي فِي الدَّارَيْنْ وَالكُلُّ مِنَّا
Viņi ir Apmetņa ļaudis, ak Allah, caur viņiem dāvā mums Savu dāsnumu
Ar labklājību abās mājvietās mums un visiem mūsējiem.
جَمِّل أَحْوالَنَا وَ ارْحَمْ وَ لَاتَمْتَحِنَّا
وَ الصَّلَاةُ عَلَى احْمَدْ مَاَ غَفَتْ كُلُّ عَيْنَا
Daiļo mūsu stāvokļus, apžēlojies un nepārbaudi mūs
Un svētība lai ir Ahmadam, kamēr vien acis rod miegu.