قَدْ بَدَا إِلَيَّ نُورُهَا عَشِياً
Her Light Appeared to Me at Dusk
Lv
قَدْ بَدَا إِلَيَّ
نُورُهَا عَشِيَّا
Man parādījās
tās gaisma vakara stundā
ذَاتٌ فَتَنَتْ فِي حُلَى حُسْنِهَا الْبَرِيَّة
Būtne, kas savā krāšņajā skaistumā savaldzināja radību
أَسْمَاءٌ جَلِيلَةْ
كَمْ شَفَتْ عَلِيَلا
Cēli vārdi
cik daudzus sirdzējus tie dziedināja
أَمْسَى قَتِيلاً فِي الْهَوَى وَقَضَى الْمَنِيَّةْ
Viņš mīlā krita un savu likteni piepildīja
صَا حِ لَا تَلُمْنِي
مَدْحُ الْنَّبِي فَنِّي
Ak biedri, nepārmet man
Pravieša slavināšana ir mana māksla
خَمْرِيَ وَ دَنِي مِنْ طِلَا ثَغْرِ هَا الدُرِيَّة
Mans vīns un kauss ir no tās pērļaino lūpu nektāra
صَلَى ذُو الْجَلَالِ
عَلَى الْنَّبِي الْغَا لِي
Lai Augstības Valdnieks svētī
dārgo Pravieti
ثُمَّ الْآلِ ذَوِي الْعُلَا الْصَّحْبِ وَالْذُرِيَّة
Tad dzimtu, cēlos biedrus un visus pēctečus