Skaidrs bija redzējums, salda kļuva Sapulce,

Atnāca prieka vēsts Allāha ļaudīm

Tie piecēlās kā apreibuši, dzirdot labo vēsti,

Un pildīja telpu ar dievbijību, pateicībā Allāham

Ak, tu klātesošais, paturi prātā un atgādini,

Sargies noraidīt Allāha ļaužu stāvokli

Padodies viņiem tajā, kas viņus pārņem,

Un zini, ka viņi ir izgaisuši Allāha pieminēšanā

Jo ekstāze ir saucējs, kas viņus aicina,

pārņemot viņus Allāha pieminēšanā

Un tas, kurš neatrod ekstāzi, lai tiecas to aicināt,

Ar nolūku pakļaujot sevi Allāha žēlastībai

Tā viņi runāja, un tādēļ viņi šūpojās,

un nodevās bez mēra Allāha pieminēšanai

Līdz tie, kas nav no mums, patiesi domāja,

Ka esam jukuši prātā no Allāha pieminēšanas

Cik svētīti mēs esam, un prieka vēsts mums,

Ja mūsu “neprāts” ir Allāhā