صِفْهُ لِي يَا مَنْ رَأَيْتَ الحِبَّ لَيْلاً
إِنَّ عَيْنِي تَشْتَهِي ذَاكَ الجَمَالَا
Apraksti viņu man, tu, kas redzēji Mīļoto naktī,
Jo manas acis ilgojas skatīt šo skaistumu.
صِفْ جَمِيلاً كَامِلاً خَلَقاً وَخُلُقاً
مِنْ جَمَالِ الذَّاتِ قَدْ حَازَ الكَمَالَا
Apraksti skaistu, pilnīgu radīšanā un raksturā,
No skaistuma būtības viņš sasniedzis pilnību.
صِفْ مَلِيحًا طَرْفُهُ أَسْبَى العَوَالِمْ
صِفْ وَجِيهاً وَجْهُهُ حَازَ الكَمَالَا
Apraksti daiļo, kura skatiens apbur pasaules,
Apraksti cēlu, kura seja ir pilnības iemiesojums.
صِفْهُ لِي يَا مَنْ رَأَيْتَ الحِبَّ لَيْلاً
إِنَّ عَيْنِي تَشْتَهِي ذَاكَ الجَمَالَا
Apraksti viņu man, tu, kas redzēji Mīļoto naktī,
Jo manas acis ilgojas skatīt šo skaistumu.
صِفْهُ لِي بِالسُّنْدُسِيَّةِ حِينَ يَبْدُو
كَامِلَ الأَوْصَافِ قَدْ مَلَكَ الدَّلَالَا
Apraksti viņu man zīda greznumā, kad viņš parādās,
Pilnīgs katrā īpašībā, īsts valdzinājuma meistars.
صِفْ عُيُونَ الهَاشِمِي صِفْ لِي المُحْيَّا
صِفْ لِي ثَغْراً بِابْتِسَامَتِهِ تَلَالَا
Apraksti man Hašimītu acis—apraksti man viņa starojumu,
Apraksti man muti, kuras smaids izstaroja gaismu.
صِفْهُ لِي يَا مَنْ رَأَيْتَ الحِبَّ لَيْلاً
إِنَّ عَيْنِي تَشْتَهِي ذَاكَ الجَمَالَا
Apraksti viņu man, tu, kas redzēji Mīļoto naktī,
Jo manas acis ilgojas skatīt šo skaistumu.
صِفْ جَمِيلاً أَكْحَلاً مِنْ غَيْرِ كُحْلٍ
أَدْعَجَاً عَيْنَاهُ تُنْسِيكَ الغَزَالَا
Apraksti skaistumu, kura acis ir dabīgi tumši apvilktas bez kohla,
Dziļi tumšacains skaistulis, kura skatiens liek aizmirst gazeli.
صِفْ غَضُوضَ الطَّرْفِ بَسَّامَ المُحَيَّا
أَنْجَلاً تُنْسِيكَ طَلْعَتُهُ الهِلَالَا
Apraksti maigās acis, gaišo seju,
Plati acis, kuru izskats liek aizmirst pusmēnesi.
صِفْهُ لِي يَا مَنْ رَأَيْتَ الحِبَّ لَيْلاً
إِنَّ عَيْنِي تَشْتَهِي ذَاكَ الجَمَالَا
Apraksti viņu man, tu, kas redzēji Mīļoto naktī,
Jo manas acis ilgojas skatīt šo skaistumu.
صِفْ جَمِيلَ القَدِّ وَرْدِيَّ الوِجَانَا
صِفْ مَلِيحاً حُسْنُهُ فَاقَ الخَيَالَا
Apraksti viņa staltumu, rožu nokrāsas vaigus,
Apraksti daiļo, kura skaistums pārspēj iztēli.
صِفْ بِهِ عُنُقاً مُنِيراً كَوْكَبِيّاً
صِفْ جَمِيلاً نُورُهُ فِي الكَوْنِ لَالَا
Apraksti viņa spīdošo kaklu kā spožu zvaigzni,
Apraksti skaistuli, kura gaisma visumā mirdz kā pērles.
صِفْهُ لِي يَا مَنْ رَأَيْتَ الحِبَّ لَيْلاً
إِنَّ عَيْنِي تَشْتَهِي ذَاكَ الجَمَالَا
Apraksti viņu man, tu, kas redzēji Mīļoto naktī,
Jo manas acis ilgojas skatīt šo skaistumu.
صِفْ وَضِيءَ الوَجْهِ دُرِّيَ المُحْيَّا
صِفْ مَلِيكَ الحُسْنِ وَاَنْشُدْهُ الوِصَالَا
Apraksti viņa sejas spožumu, starojošu pērli,
Apraksti skaistuma karali un dziedi viņam ilgu dziesmu.
صِفْ أَزْجَ الحَاجِبِ الأَسْنَانَ أَشْنَب
صِفْ أَسِيلَ الخَدِّ صِفْ عَذْبَ المَقَالَا
Apraksti viņa izliektās uzacis, spožos baltos zobus,
Apraksti viņa gludos vaigus un saldu, maigu runu.
صِفْهُ لِي يَا مَنْ رَأَيْتَ الحِبَّ لَيْلاً
إِنَّ عَيْنِي تَشْتَهِي ذَاكَ الجَمَالَا
Apraksti viņu man, tu, kas redzēji Mīļoto naktī,
Jo manas acis ilgojas skatīt šo skaistumu.
صِفْ ضَلِيعَ الفَمِّ بَرَّاقَ الثَّنَايَا
صِفْ نَدَى الرَّاحِ مِنْهُ الغَيْثُ سَالَا
Apraksti viņa labi veidotu muti un dzirkstošus priekšzobus,
Apraksti viņa plaukstu rasu, no kuras plūda lietus.
صِفْ طَوِيلَ الهُدْبِ صِفْ أَنْفاً كَسِيْفٍ
صِفْ أَزَجَ الحَاجِبَيْنِ بِهَا اتِّصَالَا
Apraksti viņa garās skropstas, apraksti degunu kā izvilktu zobenu,
Apraksti izliektās uzacis, kas satiekas perfektā harmonijā.
صِفْهُ لِي يَا مَنْ رَأَيْتَ الحِبَّ لَيْلاً
إِنَّ عَيْنِي تَشْتَهِي ذَاكَ الجَمَالَا
Apraksti viņu man, tu, kas redzēji Mīļoto naktī,
Jo manas acis ilgojas skatīt šo skaistumu.
صِفْ نَبِيّاً قَدْ أَتَى مِنْ قَبْلِ آدَم
جَلَّ مَنْ سَوَّاهُ لَيْسَ لَهُ مِثَالَا
Apraksti Pravieti, kurš nāca pirms Ādama,
Slavēts ir Tas, kurš viņu veidoja—neviens viņam nelīdzinās.
أَبْصَرَتْ عَيْنَاكَ طَلْعَةَ مُصْطَفَانَا
قُلْ بِرَبِّكَ كَيْفَ أَدْرَكْتَ الوِصَالَا
Vai tavas acis redzēja mūsu Izredzētā vaigu?
Saki man—pēc tava Kunga—kā tu sasniedzi šo savienību?
صِفْهُ لِي يَا مَنْ رَأَيْتَ الحِبَّ لَيْلاً
إِنَّ عَيْنِي تَشْتَهِي ذَاكَ الجَمَالَا
Apraksti viņu man, tu, kas redzēji Mīļoto naktī,
Jo manas acis ilgojas skatīt šo skaistumu.
كَمْ أُنَادِي يَا أَبَا الزَّهْرَاءِ أَقْبِلْ
كَمْ أُنَادِي يَا أَبَا الزَّهْرَا تَعَالَى
Cik bieži es saucu: “Ak, Zahras tēvs, nāc!”
Cik bieži es saucu: “Ak, Zahras tēvs, nāc tuvāk!”
صِحْتُ وَاشْوَقَاهُ وَجْداً يَا حَبِيبِي
إِنَّ عَيْنِي تَشْتَهِي ذَاكَ الجَمَالَا
Es izsaucos: “Ak, cik intensīvas manas ilgas, ak, mans Mīļotais!”
Jo patiesi, manas acis ilgojas pēc šī skaistuma!