يَمِّمْ نَحْوَ الْمَدِينَةْ تَرَى الْأَنْوَارْ
Dodies uz Medīnu, un tu redzēsi gaismas.
Lv
Lv
يَمِّمْ نَحْوَ الْمَدِينَةْ تَرَى الْأَنْوَارْ
وَاقْصُدْ حِمَى نَبِيِّنَا طَهَ الْمُخْتَارْ
Dodies Medīnas virzienā un tu ieraudzīsi gaismas
meklē patvērumu pie mūsu pravieša Tahas, Izredzētā
مُحَمَّدْ يَا أَبَا الْزَّهْرَا نَرْجُو نَظْرَةْ
أَرَى الْقُبَّةَ الْخَضْرَا لَيْلًا وَنَهَارْ
Ak, Muhammad, ak, Zahras tēv, mēs ceram uz skatienu
es redzu Zaļo kupolu dienu un nakti
مُحَمَّدْ يَا أَبَا الْقَاسِمْ إِنِّي هَائِمْ
عَسَى تَقْبَلْنِيْ خَادِمْ أَنَا وَالْحُضَّارْ
Ak, Muhammad, ak, Kāsima tēv, esmu mīlas pārņemts
kaut tu pieņemtu mani par kalpu — gan mani, gan visus klātesošos
فَامْدُدْ يَدَكْ وَالْبَاعَا وَالْذِّرَاعَا
وَاطْلُبْ مِنْهُ الْشَّفَاعَةْ وَقْتَ الْأَسْحَارْ
Tad izstiep savu roku, savu vēzienu un delmu
un lūdz viņam aizlūgumu pirmsausmas stundās
وَقِفْ حَوْلَ الْضَّرِيحِ يَا فَصِيحِ
وَاغْسِلْ قَلْبَ الْجَرِيحِ مِنَ الْأَْكْدَارْ
Stāvi pie svētās atdusas vietas, ak, daiļrunīgais
un nomazgā ievainoto sirdi no visām skumjām