قُلْ لِلَّذِي قَدْ لَامَنِي
Tell the one who has blamed me,
Lv
قُلْ لِلَّذِي قَدْ لَامَنِي
دَعْنِي وَشَأْنِي يَا عَذُولْ
Saki tam, kurš mani peļ
Atstāj mani un manas gaitas, ak, rājēj
لَوْ كُنْتَ تَدْرِي مَا جَرَى
مَا كُنْتَ تَنْهَى يَا جَهُولْ
Ja tu zinātu, kas ir noticis
Tu neaizliegtu, ak, nezinātāj
أَمَا تَرَى جِسْمِيَ السَّقِيمَ
قَدْ شَفَّهُ دَاءُ النُّحُولْ
Vai tu neredzi manu vājo miesu
To izdeldējusi nespēka sērga
قُلْ لِي بِمَنْ هَذَا الْعَنَا
وَذَا التَّصَابِي وَالذُّهُولْ
Saki man, dēļ kā ir šīs ciešanas
Un šī jauneklīgā kaisle un apjukums
اللَّهُ حَسْبِي وَكَفَى
قُلْ مَا تَشَأْ يَا ذَا الْفُضُولْ
Ar Dievu man pietiek un pietiks
Saki, ko vēlies, ak, ziņkārīgais
يَا سَاكِنِينَ سَرَائِرِي
عِنْدِي لَكُمْ صَفْوُ الْوِدَادْ
Ak, manu noslēpumu iemītnieki
Man pret jums ir visšķīstākā mīla
مَلَّكْتُكُمْ يَا سَادَتِي
زِمَامَ أَمْرِي وَالْقِيَادْ
Es atdevu jums, ak, mani kungi
Savu lietu grožus un vadību
لَا تُهْمِلُوا مَنْ قَدْ غَدَا
يَسْمُو بِكُمْ بَيْنَ الْعِبَادْ
Nepametiet novārtā to, kurš kļuvis
Cildens caur jums starp ļaudīm
وَاقِفٌ عَلَى الْبَابِ مُقِيمٌ
يَرْجُو السَّعَادَةَ وَالْقَبُولْ
Stāvot pie durvīm, tur paliekot
Cerot uz laimi un pieņemšanu
اللَّهُ حَسْبِي وَكَفَى
قُلْ مَا تَشَأْ يَا ذَا الْفُضُولْ
Ar Dievu man pietiek un pietiks
Saki, ko vēlies, ak, ziņkārīgais
هَبَّتْ نُسَيْمَاتُ الْوِصَالْ
مِنْ جَانِبِ الْقُدْسِ الْعَلِيّْ
Uzpūta savienības vēsmas
No augstā svētuma puses
وَاسْتَغْرَقَتْ أَنْوَارُهَا
عَوَالِمَ الْقَلْبِ الْخَلِيّْ
Un to gaisma pilnībā pārņēma
No visa brīvās sirds pasaules
عَمَّا سِوَى مَعْبُودِهِ
الْوَاحِدِ الْحَقِّ الْوَلِيّْ
No visa cita, kā vien viņa Pielūgtā
Vienīgā, Patiesā, Aizbildņa
وَكُوشِفَتْ أَسْرَارُهُ
وَحَلَّ فِي بُرْجِ الْوُصُولْ
Un viņa noslēpumi tika atklāti
Un viņš mita savienības augstumos
اللَّهُ حَسْبِي وَكَفَى
قُلْ مَا تَشَأْ يَا ذَا الْفُضُولْ
Ar Dievu man pietiek un pietiks
Saki, ko vēlies, ak, ziņkārīgais
بَاتَ الْمُحِبُّ مَعَ الْحَبِيبْ
وَالْعَاذِلُ الْغَافِلُ بَعِيدْ
Mīlētājs palika pie Mīļotā
Bet nevērīgais rājējs ir tālu
لَمْ يَدْرِ مَا شَأْنُ الْهَوَى
بَيْنَ الْمَوَالِي وَالْعَبِيدْ
Viņš nezina, kāda ir mīlas daba
Starp kungiem un kalpiem
يَا وَيْحَهُ مَاذَا عَلَيْهِ
لَوْ كَانَ يَعْرِفُ لِلسَّعِيدْ
Ak, vai viņam, kas gan viņam būtu
Ja viņš zinātu svētlaimīgā
مَكَانَهُ مِنْ رَبِّهِ
وَاللَّهُ يَعْلَمُ مَا يَقُولْ
Atrašanās vietu pie sava Kunga
Un Dievs zina, ko viņš saka
اللَّهُ حَسْبِي وَكَفَى
قُلْ مَا تَشَأْ يَا ذَا الْفُضُولْ
Ar Dievu man pietiek un pietiks
Saki, ko vēlies, ak, ziņkārīgais
مَاذَا يَقُولُ الْمُنْكِرُونَ
فِيمَنْ لَهُ قَلْبٌ سَلِيمْ
Ko gan saka noliedzēji
Par to, kuram ir skaidra sirds
مُحِبٌّ لِجَمِيعِ الْمُسْلِمِينَ
وَقَصْدُهُ الْمَوْلَى الْكَرِيمْ
Mīlošs pret visiem musulmaņiem
Un viņa mērķis ir Dāsnais Kungs
وَيَعْتَقِدْ فِي نَفْسِهِ
بِأَنَّهُ عَبْدٌ ذَمِيمْ
Un viņš pats par sevi domā
Ka viņš ir tikai niecīgs kalps
لَوْلَا عِنَايَةُ رَبِّهِ
لَكَانَ بَطَّالاً ضَلُولْ
Ja ne viņa Kunga labvēlība
Viņš būtu dīks un nomaldījies
اللَّهُ حَسْبِي وَكَفَى
قُلْ مَا تَشَأْ يَا ذَا الْفُضُولْ
Ar Dievu man pietiek un pietiks
Saki, ko vēlies, ak, ziņkārīgais