Man Medīnā ir mīļotie, kad tie raugās

uz mani, mans satraukums zūd un bēdas kliedējas

Un sirds top mierpilna un liela prieka

pilna, un veiksme un uzvara mani pavada

Ak, Taibas ļaudis, steidziet, jo esmu mīlas mākts

un es gaidu to, uz ko cerēju

Tāda ir jūsu paraža, ka mīlētājs, kad

tas jūs sauc mīlas mēlē, top mierināts

Mīla pilda manu sirdi, tā pat ir iemiesojusies

tēlā manā izskatā, ja vien veidoli par to liecina

Ak, vēstnešu valdniek, glāb mani, jo man nav

citas iespējas kā vien tava uzkrātā mīlestība

Dievam pieder tava dārgā dzimšana, ar kuru

zeme kļuva laimīga un likstas izgaisa

Diena, kurā pasaule iemirdzējās, un ne saule

tajā lēca, ne mēness pār ko līdzīgu tai

Sveiciens tev no smaržojošas sirds, kuras

dvesmas aromātu vairo tava dārgā dvēsele

Kādam vaicājot man: „Pēc kā tu ilgojies?”, es teicu:

„Es ilgojos pēc Taibas ar nebeidzamām ilgām”

Ak, gaisa vadon, nolaid mani zemē, kad tavām

acīm iemirdzēsies Zaļais kupols un mājvietas

Turp es dodos pie Vēstneša loga, lai

lūgtu Dievam piedošanu, kur grēks top piedots

Dieva svētība tev, kamēr vien tavā

dzimšanas svētkos tiek skandētas ājas un sūras

Un tavai saimei, biedriem un visiem sekotājiem,

Glābiņam, Balstam un mīļotajiem, kad tie sanākuši