Ziņas par viņa iziešanu iedvesa bailes ienaidnieku sirdīs,

Tāpat kā neuzmanīgas kazas izbiedē pēkšņs troksnis

Viņš turpināja sastapties ar viņiem katrā kaujas laukā,

Līdz viņi tika sadragāti ar šķēpiem, kā gaļa uz miesnieka dēļa

Viņi ilgojās bēgt, gandrīz apskaužot

Līķus, kurus aiznesa ērgļi un grifi

Naktis pagāja, viņiem nespējot tās saskaitīt,

Izņemot, ja tās bija Svēto Mēnešu naktis

It kā reliģija būtu viesis, kas ieradies viņu pagalmos,

Ar katru drosmīgu vadoni, gatavu plēst ienaidnieku miesu

Vedot līdzi bruņotu vīru jūru uz ātriem zirgiem,

Metot viļņus drosmīgu karotāju sadursmē

Katrs atbildot uz Allāha aicinājumu, meklējot Viņa labvēlību,

Veicot spēcīgu uzbrukumu, lai iznīcinātu neticību tās saknēs

Līdz pateicoties viņiem, islāma reliģija,

Pēc izsūtījuma no savas dzimtenes, atkal tika apvienota ar savējiem

Vienmēr aizsargāta no saviem ienaidniekiem ar labāko tēvu

Un izcilāko vīru, lai viņa nebūtu ne bārene, ne atraitne

Viņi bija kalni — jautā tiem, kas cīnījās pret viņiem,

Ko viņi redzēja no viņiem katrā kaujas laukā

Jautā Hunainam, jautā Badr, jautā Uhud — nāves un iznīcības sezonas,

Vairāk postošas viņiem nekā nāvējošas epidēmijas

Viņu spožie zobeni atgriezās slāpēti un asiņaini,

Pēc dziļas dzeršanas zem melniem ienaidnieku matiem

Kā rakstnieki, kas izmanto niedru pildspalvas šķēpiem,

Viņu pildspalvas neatstāja nevienu ķermeņa daļu neiezīmētu

Bruņoti ar ieročiem, tomēr īpaša kvalitāte tos atšķīra,

Tāpat kā roze atšķiras ar savu smaržu no ērkšķainā salam koka

Uzvaras vēji tev sniegtu viņu smaržu,

Lai tu iedomātos katru drosmīgo no viņiem kā skaistu pumpuru

It kā, jājot uz saviem zirgiem, viņi būtu ziedi, kas zied uz augstuma,

Turēti nevis ar seglu stingrību, bet ar viņu apņēmības stingrību

Ienaidnieku sirdis satrauktas, baidoties no viņu varenās spējas,

Gandrīz nespējot atšķirt drosmīgus karotājus no aitu ganāmpulka

Tie, kuru palīdzība nāk no Allāha Sūtņa —

Pat lauvas, sastopot viņus savās alās, būtu pārbijušās

Tu nekad neredzētu viņa draugu bez viņa palīdzības,

Ne arī viņa ienaidnieku neuzvarētu

Viņš izveidoja savu kopienu savas reliģijas cietoksnī,

Kā lauva apmetas ar saviem mazuļiem savā alā

Cik bieži Allāha vārdi

Ir nogāzuši tos, kas ar viņu strīdējās! Cik bieži skaidrais pierādījums ir uzvarējis viņa pretiniekus argumentā!

Pietiek tev ar brīnumu — šādas zināšanas atrodamas

Neizglītotā cilvēkā, kas dzīvo Nezināšanas laikmetā, un tāda izsmalcinātība bārenī!