Jautājiet manai sirdij, jautājiet tai, jo tā jums pavēstīs

Par mani, kad esat prom, jo tajā mīt jūsu klātbūtne

Ak, mēneši, kuru mirdzošais veidols ir apgaismojis visumu!

Ja vien mana sirds nemeklētu mierinājumu, ikreiz, kad jūs atceros

Un, pieliekot savu plaukstu tai pāri, tā būtu kļuvusi neprātīga ilgās

Ja manas asaras sajauktos ar zemes jūrām, tās tās noslīcinātu

Plūstot no acs, kurai ilgu kvēlošā uguns nav ļāvusi aizmigt

Mīla ir saskaldījusi manus dziļumus un tos saplosījusi

Ja tie pietuvinātu uguni manai sirdij, mana sirds pašu uguni sadedzinātu

Vai esat kādreiz dzirdējuši par sirdi, kas aizdedzinājusi pašu uguni?