Skaistā mūs mielo

allaž mūs pazīstot

Viņa ieradās dāvāt mums

taisnīgumu un labvēlību

No godpilnas varenības

svētīta un pazīstama

Ar skaistumu tā aprakstīta

slepenībā un atklātībā

Pilnīga savā mirdzumā

āriene kā dvēseles spogulis

Viss ir saskanīgs

no viņa gaisma atklājās

Viņas avoti kļuva tīri

mērķi tika sasniegti

Viņas tikumi kļuva

par godības augstāko virsotni

Viņas veikumi izplatījās

labās vēstis ceļoja

Viņas domas vada

dvēseles uz pārliecību

Viņa aprakstā ir mācības

ko neviens cilvēks nav stāstījis

Un visi ir apburti

paliekot mīlas kaislē

Augums vidējs un stalts

kā redzama viņa daba

Viņš pārspēj ar savu parādīšanos

tos, kam gari augumi

Viņa sejā ir mēness

viņa mutē ir pērles

Viņa runā ir lēnprātība

ar klusumu viņš ir rotāts

Piere, kas ir plata

Dieva priekšā noliekta

Ar prātu tā pacēlās

godā un atziņā

Viņa sejā ir gaišums

viņa acīs – dziļš melnums

Uzacīs – smalks liekums

skaistumā tās mirdz

Ja viņu ierauga, tam seko

gaisma, kas viņu pavada

Viņa deguns ir slaids

ērgļa knābja liekumā

Viņa mute ir izteiksmīga

un krūtis ir plašas

Vēders ir līdzens

vienā līmenī ar krūtīm

Seja ir mirdzoša kā pērle

un ādas krāsa – sārta

Gars ir gaismas pilns

kas apgaismoja pasaules

Ar stingrām locītavām

šķīstām jūtām apveltīts

Likumu un dabas unikāls

līdzīga viņam nebija

Acu plakstiņi tumši iezīmēti

zobi – spoži un balti

Kā granātābolu sēklas

vai esi redzējis tādus granātābolus?

Bārda ir bieza

harmoniski sakārtota

Matu kuplums ir bagātīgs

nesniedzoties tālāk par ausīm

Tumšās nakts pilnmēness ir viņa mute

kad redzams viņa smaids

Visa pasaule ir viņa taka

sauszeme un jūras līči

Viņš kopj radniecību

un nes vājo nastas

Labā darītājs viņš ir

slepenībā un atklātībā

Radībā ir viņa godbijība

Patiesībā – viņa apslēptība

Viņa labestība pārspēj

džinus un cilvēkus

Viņa matu līnija pie nabas

no viņa spožuma skaistuma

Nav nekas līdzīgs viņa skatienam

godā un ticībā

Viņam ir smalka matu stīga

viņš pārspēja visas pakāpes

Dižens savos tikumos

viņš valdīja pār ļaužu kārtu

Viņa papēži ir stingri

un krūtis viņam plašas

Viņam dota izšķiroša runa

viņš pārspēja Sahbanu

Kā muskusa smarža vēsmā

viņš lejup nāk kā no kalna

Viņš liek nogurušajam aizmirst

ģimeni un dzimtās zemes

Mīlestība pret viņu ir ticība

naids pret viņu ir noliegums

Ak, bēdas tam, kurš nievā

šo cilvēku savā slavinājumā

Ak, Kungs, dari mūs laimīgus

ar viņa gaismu mūs atgriez

Līdz mēs ieraudzīsim visaugstāko labumu

šajā un viņpasaulē

Lai svētī un sveic Tas

kurš dāvāja ļaudīm veltes

Pravieti visos laikos

Kungs, kura vara ir augsta

Tāpat arī Zahru

un viņas cildeno māti

And visu viņu saimi

kamēr mēness mums čukstēs